Karametāls

Nu tā - mācības Rīgas 1. vidusskolā nu bija aiz muguras. Pienāca kārtējā vasara, kas izrādījās pēdējā "klusā" pirms daža laba izšķiroša notikuma. Tagad atceros - pārāk karsts laiks nebija, bija dažas lietusgāzes ar pērkonu. Tieši tai gadā - 1976. - sāku regulāri veikt laika novērojumus. Precīzāk, no tā gada 8. marta. - un to daru līdz pat šīm dienām, un nav zināms... kad to beigšu darīt. Rezultātus varam skatīties citā blogā (http://klab.lv/users/meteo_lv).

Tai vasarā bija karstas darīšanas- ar 4 Valsts eksāmeniem bija godam jāpabeidz Rīgas 1. vidusskola, kas tagad vēl joprojām starp ASV un Francijas vēstniecībām ir ar 1. Valsts ģimnāzijas nosaukumu uz Raiņa bulvāra... Jāsaka vēlreiz paldies nu jau Aizsaulē gājušajam tēvam par to, ka mani tur "iekārtoja". Jā, arī padomju stagnācijas laikos bija lielas pūles jāpieliek, lai dažas atvases tur varētu mācīties.

Mjāa... tā skola bija ar matemātikas un fizikas novirzienu. Matemātiki neieredzēju jau kopš pamatskolas laikiem, vēl jo sevišķi, kad vecākajās klasēs parādījās mācības ar augstākās matemātikas ievirzēm. Nu... "atvasinājumi, integrāļi, trešās pakāpes atvasinājumi...", tāda sausa lieta, kas man nereti pat derdzās. Jo, tur viss balstījās uz "iekalšanu" un "liela apjoma zināšanu" piespiedu saglabāšanu smadzenēs. Man- cilvēkam, kam jau toreiz bija tieksme uz improvizēšanu un jaunu, ekstravagantu ceļu meklēšanu - tas bija gandrīz vai nepieņemami. Nu vismaz tāda lieta, no kā pēc iespējas gribējās izvairīties. BET: vai tad man- tādam 14 gadus "tīnim" kāds kaut ko prasīja? Nē - nekad tajos gados. Bija jāiet tajā milzīgā ritenī, ko saucam par dzīves iesākumu.

Karsts laiks- galvenokārt pārnestā nozīmē. Bija "gala eksāmeni" pēc 8. klases beigšanas. Bija daudz jāmācās, jānosvin "pēdējais zvans" ar komjauniešu nozīmīti pie krūtīm. Jāsaka, 8. klasē notika uzņemšana komjaunatnē, bija jāiet uz Kirova (tagad Centra) rajona komjaunatnes komiteju. Par to ideoloģiju toreiz daudz nedomāju (aizsteidzoties notikumiem priekšā - par PSRS būtību pirmās "sālītās domas" parādījās krietnu laiciņu vēlāk, jau studiju laikos Rīgas Politihniskajā institūtā-tagad Rīgas Tehniskā universitāte), prieks- ka tai dienā jutos krietni pieaugušāks.

Bet pienāca diena, kad "izlaiduma" eksāmeni bija aiz muguras, un bija izlaidums 1. vidusskolas aktu zālē. Atceros, ka kopīgi nofotografējāmies un ka bija tāda ballīte. Kādas divas nedēļas bija nosacīti brīvs, bet tad jau bija jādomā par tālāko. Jau minēju- matemātika derdzās, un jau visas 8. klases laikā bija doma doties uz Rīgas 6. vidusskolu, kas nu bija reizē gan ar mūzikas, gan ar ķīmijas novirzienu. Tā teikt, ķīmija 7. un 8. klasē man bija favorītu priekšmets. Tamdēļ: ka tas daudz interesantāks, tur bija eksperimenti- kurus reizēm varēja kā sprādzienus un uguņošanu veikt.

Ķīmija bija vadlīnija- kas kādu ievērojamu mūža daļu, kā vēlāk izrādījās, noteica. Tātad: nākamais ceļš bija uz "ķīmijas skolu". Tāda bija gan 6-tā, gan arī... Rīgas 49. vidusskola. Nezin kamdēļ vispirms (vēl tagad nezinu) gribējās pamēģināt uz šo 49. vidusskolu iet un iesniegt dokumentus. Tā teikt, "tāda sajūta, ka mani tur gaida". Izrādījās, ka Neredzamajā Pasaulē viss ir izkārtots, un jau jūlijā 49-videnē dokumenti tika laimīgi iesniegti. Atkal 4 eksāmeni, šoreiz "iestāju"... Atkal četras dienas ar sviedrēšanu. Un arī- finālā iegūto atzīmju punktu saraksts ar iespēju mācīties speciālajā "ķīmijas" klasē. Mjāa, ... augusta sākumā viena diena bija tāda, kad jau no rīta "kājas bija mīkstas" no rīta. Ap plkst. 12:00 tika izlikts tas sakramentālais saraksts, un jauno censoņu čupa pulcējās pie šās izkārtās lapas. Visi meklēja savu uzvārdu ar punktiem, zem dažiem uzvārdiem bija sarkana līnija- kas nozīmēja, ka ieskaitīti divās (no četrām) "ķīmijas klasēm". Arī šo rindu autors bolīja acis... un ieraudzīja savu uzvārdu ar SARKANO SVĪTRU!:)))

Prieks bez gala un malas. Alu nedzēru, tikai uz kino aizgāju. Tādas bija tās ierobežotās "tīņu" iespējas 1976. gada Rīgā. Gaiss ir svaigāks, koki zaļāki, atkal svaigs lietus tai vakarā bija. Un salds miegs nākamajā rītā, un varēju gulēt āž... da līdz plkst. 12 dienā nākamajā rītā. Atlikušais augusts aizritēja "pelēks" - jaunā mācību gaidās, jaunā klasē ar jaunām sejām, nu jau- kā izrādījās - jau AUGSTĀKĀ MUZIKĀLĀ KVALITĀTĒ.

Nu jā, paralēli bija arī mācības Rīgas 1. bērnu mūzikas skolā, tur- bez izmaiņām. Kā nekā: tur izlaidums bija gadu vēlāk- 1977. gada pavasarī, bet tas jau arī cits stāsts. Arī par to kādā no nākamajiem turpinājumiem.